Vasara beigusies, ūdens padzisis un pareiza hidrotērpa izvēle ir ļoti aktuāls jatājums.

Pirmais jautājums, kas gaida atbildi ir: «trilamināts» vai «neoprēns»?

1. Trilamināta tērpam jebkurā dziļumā būs identiska peldspēja, kamēr neoprenam tā mainās.

2. Trilamināta tērpam jebkurā dziļumā būs nemainīga siltuma saglabāšanas spēja, kamēr neoprēns dziļumā to zaudē.

Parēķiniet, kāds būs neoprēna tērpa biezums 40 metru dziļumā. Un kāda būs tā termoizolējošā īpašība?

3. Trilamināts, īpaši ar korduras virsmu, ir daudz izturīgāks par neoprēnu.

4. Trilamināta tērpi ir daudz brīvāki (materiāla īpašību un rāvējslēdzēja novietojuma dēļ) tādējādi kustēties zem ūdens ir vieglāk.

5. Trilamināta tērpi ir daudz vieglāki par neoprēna līdziniekiem, un tas var būt svarīgi dodoties ceļojumā.

6. Trilamināta tērpi ir universālāki, jo tajos var nirt Ēģiptes siltajā ūdenī zem tā pavelkot vien nedaudz speciālās veļas, kamēr aukstā ūdenī nākas uzvilkt tikai atbilstošu biezāku termoapģērbu. Savukārt neoprēna tērps būs piemērots tikai aukstam ūdenim un Ēģiptē tajā būs pārāk karsti.

7. Trilamināta tērpu remonts ir vienkāršāks gan lauka apstākļos, gan darbnīcā. Daudz vieglāk uzstādīt papildaprīkojumu, tādu kā urīnizvades vārstu vai apsildes sistēmas izolēto savienojumu.

8. Trilamināta tērpam (pie vienādas apakšveļas) nepieciešams daudz mazāks svara daudzums, kamēr neoprēna tērpam tas būs ievērojams.

9. Trilamināta tērpus bieži vien piegriež tā, lai rāvējslēdzējs būtu priekšā, kas ļauj lietotājam pašam ar to rīkoties, kamēr neoprēna tērpam rāvējslēdzējs parasti ir aizmugurē un bez palīdzības neiztikt.

10. Trilamināta tērpu iespējams sapakot ļoti kompakti un tas glabājot aizņems salīdzinoši maz vietas, kamēr neoprēna tērps, iekārts skapī, visticamāk būs lielākais apģērba gabals.

11. Sala apstākļos neoprēna tērpa virsma pārvēršas ledū un sastingst, kamēr trilamināta tērps viegli atbrīvojas no ledus vižņiem, zibenīgi kļūst sauss un nekādi neiespaido kustības.

12. Arī vienkārši žāvējot trilamināta tērps kļūs sauss daudz ātrāk kā neoprēna, kurš reizem žūst pat vairākas dienas.

Eksistē arī savādāki «neoprēni» kā , piemēram, kompresētais vai «crush», kuri saspiežas daudz mazāk u.t.t., bet tie materiāla īpašību dēļ ir daudz «stīvāki»

Otrs jautājums — ekspluatācijas un glabāšanas īpatnības:

1. Pati svarīgākā «sausā» hidrotērpa sastāvdaļa ir hermētiskais rāvējslēdzējs.

Hermētiskie rāvējslēdzeji ir gan parastie, gan pastiprinātie, kurus apzīmē ar birku «Heavy Duty».

Heavy Duty — ir rāvējslēdzējs ar kniedētiem zobiem un soli — 6 zobi uz collu.

Mārketinga nolūkos ka «Heavy Duty» nosauc arī parastos rāvejslēdzejus ar 8 zobiem uz collu, kas patiesībā, ja izgatavoti kvalitatīvi, ir uzskatāmi kā vidējas izturības (Medium Duty) un tādus sastapsiet vairumā hidrotērpu.

10 zobi uz collu ir tā sauktajiem «vieglajiem» (Light Duty) hermētiskajiem rāvējslēdzējiem, taču zemūdens peldēšanai paredzētajiem tērpiem tos neizmanto, ja nu vienīgi bikšupriekšā tikai vīriešiem noderīgai funkcionalitātei.

Hermētiskais rāvējslēdzējs var būt aizmugures «frontālais», kas plecu līnijā iet šķērsām pāri mugurai, un diagonālais, kas iet pāri vēderam sākoties pie pleca un beidzas pie gurna.

Katram rāvējslēdzēja tipam ir savas priekšrocības un arī trūkumi. Mēgināsim tikt skaidrībā ar to.

«Diagonālais rāvējslēdzējs» patiesībā, kopā ar dažām labām īpašībām, ir ar lērumu dažādu trūkumu. Kā uzskatāmakos no tiem varētu nosaukt atrašanos daļēji uzvilktā tērpā, kad kakla manžete neatrodas sava vietā. Mēdz gadīties ka pāri visam torsam veidojas neērta ieloce, kas plānas apakšveļas gadījumā rada ievērojamu diskomfortu jebkurā niriena fāzē. Ne visiem hidrotērpu modeļiem ir ērti kontrolējams, vai rāvējslēdzējs aizvērts pilnībā. Tāpat beidzot nirienu nereti sanāk ar visu svaru uzgulties laivas malai un tad atsevišķas rāvējslēdzēja vietas piedzīvo visnotaļ lielas slodzes, kas to var sabojāt. Atcerieties, ka tieši rāvejslēdzējs ir dārgākā tērpa sastāvdaļa!

Uz muguras esošais rāvējslēdzējs principā ir labāk aizsargāts no visādiem ārējiem «faktoriem», jo to droši sargā peldspējas veste. Vienīga neērtā lieta — tā aizvēršana un atvēršana, jo to darbību jāizpilda pāriniekam vai arī jāizmanto kadas īpašas palīgierīces.

Lai hidrotērpa rāvējslēdzējs uzticami kalpotu, tas regulāri jākopj. Tas nozīmē arī pirms atvēršanas jānoskalo ar tīru ūdeni (aktuali peldot siltās jūrās), pirms katras lietošanas jāsasmērē ar speciālu smēri, kura parasti nāk līdz hidrotērpam. Rāvējslēdzēju iesmērē ar specialu zīmuli atvērtā veidā pa metāla daļām no viena gala līdz otram to viegli nostiepjot.

2. Ne tas mazsvarīgākais sausā hidrotērpa elements — manžetes.

Tās hidrotērpam parasti ir trīs. Viena kakla manžete un divas roku. To materiāls var būt gan lateksa (silikona) gumija, gan neoprēns. Ieteicamāks variants ir lateksa manžetes, jo tās iespējams pielāgot. To galos ir izveidotas gredzenveida atzīmes un pa tām nogriežot (vienā reizē griezt tikai vienu gredzenu!) manžeti pieregulē atbilstoši rokas resnumam, lai tā blīvi piegulētu taču tajā pat laikā pārāk nenospiestu. Lateksa manžetes vajadzības gadījumā ir viegli maināmas.

Neoprēna manžetes savukārt ir tādas kādas ir un to regulēšana nav paredzēta. To nomaiņa teorētiski ir iespējama, taču to var izdarīt tikai rūpnīcas apstākļos. Tās ir ļoti viegli sabojāt ar asiem nagiem vai arī ja pirms tērpa uzvilkšanas ir aizmirsies noņemt gredzenus.

Manžetēm ir nepieciešama regulāra apkope. Tās pēc tērpa lietošanas obligāti jānomazga ar tīru ūdeni un jāapkaisa ar talku.

Manžetu aizsardzībai un kalpošanas laika pagarināšanai ieteicams izmantot McNett UV Tech™ Surface Protectant - http://www.divegearexpress.com/essentials/mcnett.shtml

Īpašs gadījums ekspluatējot sauso tērpu — ja kakls ir tik tievs, ka manžete vāji pieguļ, un gaiss tiecas izplūst ārā, tad augšmalu ieloca uz iekšu un sakārto, lai nav krokas. Neooprēna manžetēm šī darbība izpildāma obligāti.

3. Nākošais svarīgais elements — vārsti.

Jebkurā sausajā hidrotērpā vārsti kā likums ir divi. Viens vārsts gaisa padevei un viens gaisa izlaišanai. Pirmo parasti uzstāda kaut kur krūšu apvidū, kamēr otru uz kreisās rokas nedaudz zem plecu līnijas. Retāk sastopams variants, kad vārsts uzstādīts kreisās rokas apakšdelma tuvumā.

Pirms niršanas svarīgi pārliecināties, vai visi vārsti ir kārtīgi pieskrūvēti, jo pretēja gadījumā gar tiem sūksies ūdens.

Gaisa padeves vārsts var tecēt tikai divos gadījumos — caur savienojuma vietu vai caur nolietotu (saplēstu) vārsta štucera iekšējo blīvslēgu (O — gredzenblīvi)

Gaisa izlaišanas vārsts arī var tecēt caur savienojuma vietu vai arī gadījumā, ja zem vārsta iekļuvuši netīrumi vai pati vārsta gumija ir nedaudz sagriezusies. Lai izvairītos no šādas problemas, vārstu nepieciešams rūpīgi izskalot ar tīra ūdens strūklu no krāna.

4. Zābaciņi vai zeķes?

Lielākai daļai ražošanā esošo sauso hidrotērpu ir komplektēti ar gumijotiem neoprēna zābaciņiem, taču jaunākā tendence ir aizstat tos ar zeķēm. Uz jautājumu: «Kas labāks?» viennozīmīgas atbildes nav. Tas ir gaumes jautājums.

Zeķēm virsū var vilkt dārgas speciālās kedas (rock — boots), taču tik pat labi kalpo arī salīdzinoši lētas kaut kur Āzijā ražotas kedas. Protams, var izmantot arī parasto neoprēna zābaciņu, ko velk pie slapjā hidrotērpa.

5. Sauso hidrotērpu glabāšana.

Uzglabājot sauso hidrotērpu, rāvējslēdzējm jābūt ATVĒRTAM! Tāpat jāseko, lai tam nekur nebūtu locījumi asā lenķī.

Glabāšanai ražotāji izgatavojuši ērtus pakaramos, kuros ievieto hidrotērpa zābaciņus un pakar ar kājām gaisā lai tas brīvi karājas. Iegūst, ka tērpam nav locījumu, rāvējslēdzejs nav noslogots un arī žust tā saimniecībi stipri ātrāk.

Parastie pakaramie nav ieteicami jo uz tiem ir gandrīz neiespējami hidrotērpu pakārt tā, lai tas neaizskartu kakla manžeti pie pilnībā atvērta rāvējslēdzeja un lai uz to nebūtu lieka slodze.

Speciālā pakaramā gadījumā zābaciņus ievieto starpās un tā arī pakar žāvēšanai. Manžete nav aizskarta, rāvējslēdzējs nenoslogots, tērps bez locījumiem un ja pēc mazgāšanas iekšā palicis ūdens, tas brīvi iztek ārā.

Ja šāds pakaramais jau ir pa rokai, tad aplūkojiet to un atrodiet centrālajā plankā caurumu. Caur to izver kaprona auklas cilpu un noregulē to pēc garuma tā, lai sānu plankas piespiežot, gali būtu uzmaucami uz tām. Šāda cilpa neļaus tērpam izkrist no pakaramā pat ja žāvēsiet tērpu uz kuģa tam esot atklātā jūrā.

Pašsaprotami, ka pakaramais paredzēts tādiem tērpiem, kam piešūtu zābaciņi. Ko darīt ar tādu, kam zeķes galā? Risinājums vienkāršs kā trīskapeika. Zeķēs ir jāieliek manta, ko cilvēki bieži vien pamanās izmest kā nevajadzīgu. Kad iegādājāties pleznas vai zābaciņus, pamanījāt speciālos ieliktnīšus, kas uztur pleznas kājas kabatiņas formu? Šos šķietami liekos plastmasas aksesuārus tad arī ievieto zeķu galos un hidrotērpu var pakārt tāpat kā zābakoto. Rezultātā arī zeķītes nostieptas un labāk žūst un arī tērps nelocās.

Tas būtībā arī ir viss, ko nepieciešams zināt gan tiem, kam ir savs sausais hidrotērps, gan tiem, kas tikai vēlas tādu iegādāties. Ekojot šiem padomiem sausais tērps Jums kalpos ilgi un uzticami.