Ja Jūs nodarbojaties ar zemūdens peldēšanu, tad vismaz vienu reizi mūžā būs gadījušās problēmas ar ausīm. Tās ir evolūcijas sekas, kuru rezultātā mēs no okeāna iemītniekiem kļuvām par sauszemes saprātīgajām būtnēm, un KĀDS aizmirsa parūpēties par gadījumiem, kad mēs vēlēsimies atgriezties.Rezultātā mums ausīs ir apgabali, kas ir ļoti jūtīgi pret spiediena izmaiņām.

Kas notiek izlīdzinot spiedienu?

Ienirstot, gaiss, kas piepilda vidusausi, saspiežas, kā rezultātā pieaug tā spiediens, BET tas nenotiek tik strauji, kā pieaug apkārtējās vides spiediens uz ausi. Lai šo spiedienu starpību likvidētu, tādējādi novēršot dzirdes orgānu bojājumu, caur kanālu, kas savieno vidusausi ar deguna dobumu (medicīniskais nosaukums – Eistahija kanāls), jāiepūš gaiss.

Kas notiks, ja tā neizdarīs?

Turpinot iegremdēšanos pieaug sāpju sajūta ausīs. Tā ir lielāka problēma ar kuru sastopas paši nirēji un zemūdens peldēšanas medicīnas speciālisti. Sāpju sajūtu rada bungādiņas iespiešanās vidusausī, kur atrodas gaiss ar normālas atmosfēras spiedienu. Turpinot iegremdēšanos sāpes pieņemas spēkā, jo organisma šķidrumi tiecas aizpildīt šo gaisa telpu lai samazinātu sāpes un atjaunotu dzirdes darbību. Ja nirējs neveic kompensāciju un ignorē sāpju sajūtu, turpmāka iegremdēšanās var izraisīt bungādiņas pārplīšanu. Par pārplīšanu liecina strauja sāpju izzušana un siltuma sajūta ausīs.

Spiediena izlīdzināšanas tehnika.

Spiediena izlīdzināšanai gandrīz visām maskām ir elastīga, deguna formai atbilstoša, niša. Pilnsejas un band– maskām ir speciāli “deguna atbalsti”

Atcerieties, ka izlīdzinot spiedienu Jūs atveriet gaisa kanālus, kas savieno deguna / kakla dobumus ar vidusausi. Šiem kanāliem ir vienvirziena vārsti, kurus iespējams atvērt mēģinot lēni izelpot caur aizspiestu degunu vai kustinot kakla muskuļus (rīšanas darbība). Ja spiediena izlīdzināšanu veikt tikai pie lielas spiedienu starpības, tad šie vārsti aizvērsies un “izpūst ausis” neizdosies.

Padoms, kā pārbaudīt procesu. Pirms niršanas pārliecinieties, ka kanāli atveras kā nepieciešams. Vienīgais kas jāizdara, jānorij siekalas un jāieklausās. Ja ausīs dzirdams klikšķis, tad tā ir pazīme, ka kanāli ir atvērti. Klikšķi rada gaisa strūkla, kuru rīšanas laikā rada mēle, un kura caur šo kanālu uzsit pa bungādiņu. Ja klikšķis nav dzirdams, tad visticamāk, ka kanāli ir aizvērti.

Pēdējā darbība ko jāveic pirms pamest ūdens virsmu un sākt iegremdēšanos, jāmēģina vieglītēm “izpūst” ausis aizspiežot degunu un mēģinot izelpot caur to vai veicot rīšanas darbību. Tas ļaus nedaudz apsteigt notikumus, jo pirmajos metros spiediena izmaiņas ir visstraujākās. Pamēģiniet izlīdzināt spiedienu 0,5 metros, pēc tam 1m. Ja arī 2m dziļumā ir sajūta, ka spiedienu izlīdzināt neizdodas, tad var uzskatīt, ka šī darbība vispār nesanāks.

“Izpūst ausis” vieglāk, ja nirsiet ar kājām uz leju, jo tādējādi gaisam vieglāk car kanāliem iekļūt vidusausī. Galvas atgāšana un paskatīšanās uz ūdens virsmu palīdzēs vārstiem atvērties.

Vairums nirēju izmanto Valsalvas metodi – ļoti uzmanīgu izelpu caur aizspiestu degunu. Atslēgas vārds metodē ir UZMANĪGU! Veicot pārāk strauju izelpu, iespējami vidusauss un iekšējo auss orgānu bojājumi. Ja vieglā izpūšana nedod vēlamo rezultātu, samaziniet iegremdēšanās dziļumu par pāris metriem un atkārtojiet procedūru.

Frenzeļa metode principā ir līdzīga, jo tajā arī paredzēts saspiest gaisu pie aizspiesta deguna, taču šajā gadījumā jāveic rīšanas darbība, vai jāsasprindzina žokļa muskuļi līdzīgi kā žāvājoties (tas ir, neizmantojot diafragmu). Piezīme! Lai labāk sajustu šo metodi atcerieties, ka spiediena izmaiņu liecinieki ir klikšķi ausīs. Piemēram – izpildiet Valsalvas metodi līdz ausīs ir jūtami klikšķi un viegla “aizliktu ausu” sajūta. Pēc tam sasprindziniet žokļa muskuļus it kā gribētu žokli izvirzīt uz leju un uz priekšu vienlaicīgi. Raksturīgajiem klikšķiem būtu jāatkārtojas un spiediens normalizējas. Patrenējiet šo darbību, lai tā kļūtu gandrīz automātiska.

Cita metode – žāvāšanās ar aizvērtu muti, vai mēles un mutes muskuļu kustināšana. Metodes kustība ir līdzīga kā mēģinātu ar mēli atgrūsties no debesīm. Kura metode Jums šķitīs piemērotākā, atklājams tikai eksperimentu gaitā. Daudz nirēji izvairās no Valsalvas metodes dodot priekšroku citām, saudzīgākam (Frenzeļa u.t.t.).

Kāpēc spiedienu izlīdzināšanu jāveic savlaicīgi un bieži?

Eistaheja kanālu atvēršana saucās ostium. Tam pamatā ir pret spiediena izmaiņām ļoti jūtīgs vārsts. Pat nelielas spiediena izmaiņas, 0,1 atm, kas atbilst 1m metra ūdens stabam, ir pietiekamas lai aizvērtu šo vārstu. Ja neveikt kompensāciju, pēc 1,5 metriem iespējama ostium bloķēšanās aizvērtā stāvoklī un rīšanas darbība to vairs nespēj atvērt. Mēģinājums situāciju atrisināt, spēcīgi izpildot Valsaslvas metodi, situāciju var tikai pasliktināt. Ja neņemt vērā brīdinājumus, iespējama bungādiņas plīšana un vidusauss piepildīšanās ar šķidrumu. Šis posms ir ar visstiprāko novērojamo sāpju sajūtu.

Kāpēc iespējamas problēmas ar spiedienu starpības izlīdzināšanu?

Eksistē vairāki faktori, kas var apgrūtināt spiedienu izlīdzināšanu palielināt traumas risku. Lūk arī viņi. Gļotas no deguna dobuma, kas rodas alergēnu vai infekcijas rezultātā, dēļ iekaisuma vai sakairināts pietūcis kakls, Eistaheja vadu sašaurināšanās, dzirdes orgānu saslimšanas. Visas šīs problēmas var padarīt kompensāciju pilnīgi neiespējamu.

Taču arī pilnīgi veseli nirēji var piedzīvot sāpes un grūtības izlīdzinot spiedienu ausīs. Atkārtoti un strauji mainot dziļumu, muskuļos var iestāties nogurums. Ja cilvēks ilgstoši nav nodarbojies ar niršanu, iespējams ka ir piemirsušās pareizas kompensācijas iemaņas. Traucējošs faktors var būt arī pārāk šaura kakla manšete kā arī auksts ūdens, kas izraisa Eistaheja vadu caurlaidību.

Kas tas ir, apgrieztais bloks?

Apgrieztais bloks, jeb sāpju sajūta iznirstot, rodas ja vidusausī esošais gaiss nevar izkļūt caur Eistaheja vadiem. Šāda situācija bieži novērojama tiem nirējiem, kas nirst ignorējot iesnas, saaukstējumus un kompensāciju veic ar piepūli, kā arī niriena laikā dēļ atdzišanas vai citu iemeslu dēļ Eistaheja vadi ir aizvērušies. Neuzmanīgiem nirējiem visticamāk ka būs sanācis šo sajūtu novērot.

Sāpju sajūta būtībā ir līdzīga tai, kas parādās pie iegremdēšanās, taču šajā gadījumā vainīgs spiediens vidusausī, kas izliec bungādiņu uz āru. Tehnika, lai izvairītos no sāpēm, ir līdzīga iepriekšējai taču apgriezta pēc būtības. Iegremdējietes pāris metrus dziļāk, līdz sāpju sajūta izzūd, un tad sāciet ļoti lēnu un uzmanīgu izniršanu. Var mēģināt izdarīt ieelpu caur aizspiestu degunu. Sāpju ignorēšana un strauja izniršana var izraisīt bungādiņas plīsumu.

Vai drīkst turpināt nirt, ja ausis sāp PĒC niršanas?

Viennozīmīgi ne ātrāk kā pilnībā ir izzudusi sāpju sajūta. Ja pēc niršanas ir sāpes, tad tā ir pazīme, ka membrānas ausīs pēc slodzes nav paspējušas atgūt normālu kondīciju un ausu “izpūšana” atkārtotā nirienā var būt apgrūtināta. Labāk izlaist dienu nekā riskēt iegūt nopietnu traumu. Ja ir sanācis traumēt bungādiņu vai ovālo logu, niršana ir kategoriski aizliegta, kamēr nav notikusi pilnīga izveseļošanās.

Tas var šķist apbēdinoši, izlaist vienu vai vairākas niršanas dienas, ja iztērēti tūkstoši dolāru par sen plānotu vienas nedēļas safari, taču daudz svarīgāk ir saglabāt labu veselību un iespēju nirt arī turpmāk.

Ausu pilieni palīdz vai kaitē?

Iespējama gan viena, gan otra situācija. Daudzi nirēji izmanto pilienus, lai samazinātu iekaisumu vai potenciālo infekciju, kas var rasties ūdenim bieži iekļūstot ausīs. Dzirdes kanāls ir aizsargāts ar plānu smērvielas slāni (ausu sēru), kura pH līmenis ir viegli skābs. Ūdens var izšķīdināt daļu no šīm taukskābēm tādējādi dzirdes kanāls kļūst uzņēmīgāks pret infekcijām.

Pilieni, kas satur 2% vai 3% ekiķskābes šķīdumu, darbojas labāk. Labāk izžāvēs dzirdes kanālu un labāk aizsargā pret infekcijām. Lai profilakse būtu efektīva, pilieni jālieto pēc katras niršanas reizes. Pilieni, kas satur alkoholu, ir žāvējošāki, taču var izraisīt dzirdes kanāla kairinājumu, it sevišķi, ja tas jau ir iekaisis.

Ja ir aizdomas, ka ārējā auss vai vidusauss jau ir iekaisusi, pilienus var nelietot, jo tie tāpat nelīdzēs. Šādā situācija noteikti jāapmeklē speciālists, jārēķinās ar pamatīgu ārstēšanos un antibiotiku kursu. Tas attiecas arī uz gadījumu, ja ir aizdomas par traumētu bungādiņu. Šādā gadījumā pilinu lietošana var tikai ieskalot baktērijas vidusausī radot vēl lielākas problēmas.

Attiecībā uz deguna pilieniem, kas atvieglo ausu “izpūšanu”, ko sakarīgu nevaru ieteikt, jo neesmu ārsts. Jebkurā gadījumā konsultācija pie otolaringologa sniegs ievērojami precīzāku informāciju.

Vienmēr jāatceras, ka jebkuru pilienu iedarbība ir īslaicīga un tā var beigties tieši tad, kad to vismazāk vajag – zem ūdens, kā rezultātā rodas problēmas ar spiedienu izlīdzināšanu un var rasties kaut vai tas pats nejaukais apgrieztais bloks.

Noslēgumā – spiediena kompensācijas pieci “zelta” likumi.

1. Kompensāciju uzsāciet uzreiz, pirms rodas sāpju sajūta un atkārtojiet darbību pēc katra dziļuma metra.

2. NEKAD neļaujiet iestāties diskomforta sajūtai.

3. Ja ir problēmas ar kompensāciju iegremdējoties, uzpeldiet 0,5 līdz 1m un mēģiniet atkal. Ja spiedienu izlīdzināt neizdodas, pārtrauciet nirienu.

4. Ja problēmas ar ausu izpūšanu novērojamas regulāri, ienirstot un uzpeldot lietojiet auklu, lai būtu vieglāk kontrolēt iegremdēšanās un uzpeldēšanas ātrumu.

5. Nemēģiniet izpildīt Valsalvas paņēmienu ar spēku. Tā var pārplēst bungādiņu!